Kad man palika četrdesmit, šķita, ka tas ir briesmīgs vecums. Es biju ļoti nomākta. Dzimšanas dienas priekšvakarā man bija tik slikti, ka gandrīz iekritu īstā depresijā. Un tas ir smieklīgi, jo četrdesmit gadus veca sieviete nemaz nav večiņa. Šajā vecumā tu vari izskatīties ļoti jauna, it īpaši, ja rūpējies par sevi un ģērbies labi.
Jā, patiesībā tāda sieviete vairs nav jauna, protams, viņai vairs nav divdesmit. Bet tomēr ne veca, nepavisam ne “tante”, kā daži mēdz teikt. Skaitlim pasē vispār nav nozīmes.
Tu nekļūsti vīriešiem neredzama, kad tev aprit četrdesmit. Bet tomēr ir svarīgi atcerēties, ka tu vairs neesat jauna meitene, bet gan nobriedusi sieviete.
Jāuzvedas atbilstoši vecumam, jāģērbjas arī. Tu nevari zskatīties tāpat kā divdesmit gadu vecumā, kad jau ir četrdesmit.
Ar mani kaut kas notika, pēc kā nācās pārskatīt savu izskatu. Pirms tam man šķita, ka tā kā mans apģērba izmērs nav mainījies kopš jaunības, varu valkāt tādas pašas drēbes kā agrāk. Īsi svārki, šorti un minikleitas.
LASI VĒL: Sliktas ziņas Vairas Vīķes-Freibergas dzīvē
Un es uzvedos neatbilstoši saviem gadiem, ķiķināju kā skolniece, biju vieglprātīga. Es domāju, ka cilvēki nesapratīs, cik man gadu, ka mana jautrība viņus maldinās.
Bet es nevarēju nevienu apmānīt. Citi ļoti labi redzēja, ka es tikai cenšos sevi parādīt kā jaunu meiteni, bet patiesībā tāda neesmu.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
